Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV).

Transcription

1 AFGANISTĀNA Džamas minarets un arheoloģiskås liecības (Minaret and Archaeological Remains of Jam) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). 65 metrus augstais Džamas minarets ir gracioza, augsta celtne, kas datēta jau 12.gs. Tai ir smalka ķieģeļu apdare, un tås augšdaļå ir iekalts zilu dakstiņu uzraksts, kas ir ievērības cienīgs arhitektūras un rotåjumu dēļ. Tie simbolizē arhitektūras un måkslas uzplaukumu šajå reģionå. Džamas minaretu ieskauj dziļå upes ieleja, kas atrodas starp augstiem kalniem pašå Goras provinces sirdī, atståjot neaizmirstamu iespaidu. Bamijånas ielejas kultūrainava un arheoloģiskås liecības (Cultural Landscape and Archaeological Remains of the Bamiyan Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Bamijånas ielejas kultūrainava un arheoloģiskås liecības ataino måkslas un reliģijas attīstību no 1.gs. 13.gs. senajå Baktrijå, ko raksturo Gandåras budistu måkslas skolå apvienotå dažådu kultūru ietekme. Šajå apgabalå ir liels skaits budistu klosteru ansambļu un svētnīcu, kå arī nocietinåtas celtnes no islåma perioda. Atrašanås vieta ir arī liecība traģiskajai divu ståvošo Budas statuju sagraušanai, ko gada martå veica Taliban grupējums. ALBĀNIJA Butrinta (Butrint) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Apdzīvota jau aizvēstures periodå, Butrinta ir bijusi grieķu kolonijas, romiešu pilsētas un bīskapijas atrašanås vieta. Bizantijas valdīšanas laikå tå piedzīvoja uzplaukuma periodu, vēlåk īslaicīgu venēciešu okupåciju, bet vēlīnajos viduslaikos, kad šo teritoriju såka pårklåt dumbråjs, tå tika pamesta. Šobrīd arheoloģiskajå vietå ir drupas, kas simbolizē katru pilsētas attīstības periodu. Beratas un Ģirokastras vēsturiskie centri (Historic Centres of Berat and Gjirokastra) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV).

2 Berata un Ģirokastra tiek uzskatītas par retiem Osmaņu impērijas arhitektūras piemēriem. Berata atrodas Albånijas centrålajå daļå, un tå liecina par reliģiski un kultūriski atšķirīgu kopienu līdzåspaståvēšanu gadsimtu gaitå. To raksturo pils, kas tuvåkajå apkårtnē pazīstama kå Kala, kuras lielåkå daļa tika uzbūvēta 13.gs., lai gan tå datēta jau 4.gs. pirms mūsu ēras. Citadeles laukumå ir vairåkas Bizantijas baznīcas, pårsvarå no 13.gs., kå arī dažas mošejas, kas tika uzbūvētas Osmaņu ēras laikå, såkot no gada. Ģirokastra, kas atrodas Drinas upes ielejå Albånijas dienvidos, glabå izcilu divståvu måju virkni, kas tika izveidota 17.gs. Pilsētå atrodas arī tirgus, 18. gadsimta mošeja un divas tå paša laika perioda baznīcas. ALŽĪRIJA Al Qal`a cietoksnis senajå pilsētå Beni Hammad (Al Qal'a of Beni Hammad) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Kalnainå, neparasti skaistå vietå atrodas Hamadidu emīru pirmås galvaspilsētas drupas, kas attēlo autentisku nocietinåtu musulmaņu pilsētu. Tå dibinåta gadå un sagrauta gadå. Mošeja, kuras lūgšanu istabå ir 13 ejas ar 8 nišåm, ir viena no lielåkajåm mošejåm Alžīrijå. Djemila (Djémila) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Pilsēta Djemila jeb Cuicula, kas atrodas 900 m virs jūras līmeņa, ar savu forumu, tempļiem, bazilikåm, triumfa arkåm un måjåm ir interesants romiešu pilsētas plånošanas piemērs, kas pielågots kalnainai atrašanås vietai. Mzabas ieleja (M`Zab Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (V). Tradicionålå cilvēku apdzīvotå vieta, kuru 10.gs. izveidoja ibadīti apkårt pieciem ksour (nocietinåtajåm pilsētåm), Mzabas ielejå ir saglabåjusies neskarta. Mzabas ielejas plånojums ir vienkåršs, funkcionåls un pielågots apkårtējai videi. Tås arhitektūra paredzēta dzīvošanai kopienå, tai pat laikå cienot ģimenes struktūru. Mzabas ieleja ir iedvesmas avots mūsdienu pilsētu plånotåjiem. Tasilinadžers (tulk. Upju plakankalne ) # (Tassili n`ajjer)

3 Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VII), (VIII). Tasilinadžers atrodas interesantå ainavå, kas ģeoloģiski atgådina mēness virsmu. Šeit atrodas viena no vissvarīgåkajåm alu zīmējumu grupåm pasaulē. Vairåk nekå 15 tūkstoši zīmējumu un gravējumu atspoguļo klimata izmaiņas, dzīvnieku migråciju un cilvēku evolūciju Sahåras tuksneša malå laika posmå no gadam pirms mūsu ēras līdz pirmajiem gadsimtiem mūsu ērå. Ģeoloģiskajåm figūråm ir arī måkslinieciska nozīme - erozijas ietekmēti, smilšakmeņi veido akmeņu mežus. Senå pilsēta Timgada (Timgad) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Timgada atrodas Aures kalna ziemeļu nogåzēs. Mūsu ēras 100. gadå imperators Trajans to izveidoja kå militåru koloniju. Tas ir lielisks romiešu pilsētas plånošanas piemērs, ko raksturo teritorijas kvadråtveida forma un taisnleņķa plånojums, kas balstīts uz diviem perpendikulåriem ceļiem (cardo un decumanus), kas šķērso pilsētu. Senå pilsēta Tipasa (Tipasa) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Vidusjūras krastos esošå Tipasa bija sens kartågiešu tirdzniecības punkts, kuru iekaroja Roma un pårvērta par stratēģisko båzi Mauretånijas karalistes iekarotajåm teritorijåm. Tajå ir unikåla feniķiešu, romiešu, paleokristiešu un bizantiešu drupu grupa, kuråm līdzås atrodas arī iezemiešu pieminekļi, piemēram, Kbor er Roumia, lielais karaliskais Mauretånijas mauzolejs. Alžīras Kasba (Kasbah of Algiers) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (V). Kasba ir unikåls medinas jeb islåma pilsētas veids. Tå atrodas vienå no skaiståkajåm Vidusjūras piekrastes vietåm, paceļoties påri salåm, kur 4.gs. tika izveidots kartågiešu tirdzniecības punkts. Šeit atrodas citadeles, senu mošeju un osmaņu tipa piļu drupas, kå arī saglabåjusies tradicionålå pilsētas struktūra, kas tiek saistīta ar dziļi iesakņojušos kopienas apziņu. ANDORA

4 Madriu-Perafitu-Klaroras ieleja (Madriu-Perafita-Claror Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Ielejas kultūrainava piedåvå mikrokosmisku liecību par to, kå cilvēki apguvuši augsto Pireneju resursus vairåk nekå tūkstots gadus. Tås akmeņaino klinšu un glečeru dramatiski ledainås ainavas ar atklåtajåm ganībåm un ståvajåm mežu ielejåm aizņem ha lielu platību, kas ir 9% no kopējås gråfistes platības. Madriu-Perafitu-Klaroras ieleja atspoguļo vēsturiskas izmaiņas klimatå, ekonomiskajå situåcijå un sociålajås sistēmås, kå arī apstiprina pastorålisma un spēcīgås kalnu kultūras stabilitåti, sevišķi komunålås zemes īpašuma sistēmas paståvēšanu jau kopš 13.gs. Šeit atradušås vasaras apmetes, par ko liecina vagotie lauki, akmens takas un dzelzs kausēšanas vietas. ARGENTĪNA Los Glasjares Nacionålais parks # (Los Glaciares) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Nacionålais parks Los Glaciares ir dabas skaistuma paraugs ar robotiem, augstiem kalniem un lielu skaitu ledus ezeru, tai skaitå Argentino ezeru, kas ir 160 km garš. Tå vistålåkajå galå satiekas trīs glečeri, lai izlaistu savus izgarojumus pienīgi pelēkajå ledus ūdenī, iegrūžot ezerå masīvus kupolveida aisbergus negaisa skaņåm līdzīgu šļakatu pavadījumå. Jezuītu misijas indiåņu Guarani zemēs: Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamarija Meijora (Argentīna), Sanmigela das Misos drupas (Brazīlija) * (Jesuit Missions of the Guaranis: San Ignacio Mini, Santa Ana, Nuestra Señora de Loreto and Santa María Mayor (Argentīna), Ruins of São Miguel das Missões (Brazil) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Sanmigela das Misos drupas Brazīlijå un Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamaria Meijora drupas Argentīnå atrodas tropiskå meža sirdī. Tås ir iespaidīgas drupas, kas atståtas Guarani indiåņu zemēs piecu jezuītu misiju laikå 17. un 18.gs. Katru no tåm raksturo specifisks izkårtojums un atšķirīga saglabåtības pakåpe. Igvasu Nacionålais parks (Iguazu National Park)

5 Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Pusloka ūdenskritums, kas atrodas pašå parka sirdī, ir 80 m augsts un diametrå sasniedz 2700 m platumu. Ūdenskritums ir novietots bazalta robežlīnijå, kas savienojo Argentīnu un Brazīliju. To veido vairåkas kaskådes, kas rada plašas ūdens šaltis, padarot to par vienu no iespaidīgakajiem ūdenskritumiem pasaulē. Ezeru aptverošajå subtropu mežå ir vairåk nekå 2000 vaskulåro augu sugu, un tas dod patvērumu šī reģiona tipiskajiem savvaļas dzīvniekiem: tapīriem, milzīgajiem skudrulåčiem, kliedzošajiem pērtiķiem, ocelotiem, jaguåriem un kaimaniem. Kueva de las Manos, Rio Pinturas (Cueva de las Manos, Rio Pinturas) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju(iii). Kueva de las Manos glabå izcilu alu måkslas liecības, kas radītas apmēram pirms 9500 līdz gadu. Kueva de las Manos (tulkojumå- plaukstu ala) nosaukumu ieguvusi no cilvēku plaukstu aprisēm uz alas sienåm, kuras rotå arī dzīvnieku attēlojumi, piemēram, savvaļas lamas (Lama guanicoe), kas joprojåm bieži sastopamas šajå reģionå, kå arī medību ainu zīmējumi. Cilvēki, kas radīja šīs gleznas, iespējams, bija Patagonijas vēsturiskås mednieku-lauksaimnieku kopienas priekšteči, kurus 19.gs. sastapa Eiropas kolonisti. Valdesa pussala (Península Valdés) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Valdesa pussalai Patagonijå ir nozīmīga loma jūras zīdītåju sugu saglabåšanå uz Zemes. Tå ir izplatības vieta tådåm svarīgåm vairošanås populåcijåm kå apdraudētajam dienvidu pundurvalim, dienvidu ziloņronim, dienvidu jūraslauvåm. Šeit dzīvojošie plēsoņdelfīni ir attīstījuši unikålu medību stratēģiju, lai pielågotos vietējiem piekrastes apståkļiem. Isčigualasto un Talampaijas dabas parki (Ischihualasto/Talampaya Natural Parks) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Šie divi blakusesošie parki, kas plešas vairåk nekå ha platībå tuksneša reģionå gar centrålås Argentīnas Pampas grēdas rietumu robežu, glabå vispilnīgåko kontinentålo fosiliju paraugu no Triasa perioda (pirms miljoniem gadu). Sešas parkå sastopamås ģeoloģiskås struktūras satur plašu

6 zīdītåju, dinozauru un augu priekšteču klåstu, atklåjot mugurkaulnieku evolūciju un paleovides dabu Triasa periodå. Jezuītu dzīvojamais masīvs un fermas Kordovå (Jesuit Block and Estancias of Córdoba) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Jezuītu dzīvojamais masīvs Kordovå, bijušås Paragvajas jezuītu provinces sirdī, glabå galvenås jezuītu arhitektūras ēkas: universitåti, Jēzus biedrības baznīcu un rezidenci, kå arī koledžu. Blakus piecåm fermåm (estancias) atrodas reliģiskås un laicīgås ēkas, kas atgådina par unikålo reliģisko, sociålo un ekonomisko eksperimentu, kas tika īstenots vairåk nekå 150 gadus 17. un 18. gs. Senais ceļš Kebrada de Umauaka (Quebrada de Humahuaca) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). Kebrada de Umauaka atrodas kultūrvēsturiskå ceļu līnijå, Kamino Inka, kas ved cauri iespaidīgajai Rio Grande ielejai no tås såkuma Andu kalnu tuksneša plakankalnē līdz tås saplūšanai ar Rio Leone ieleju aptuveni 150 km uz dienvidiem. Ieleja pēdējos gadu ir bijusi galvenais tirdzniecības ceļš. Tajå redzamas aizvēstures mednieku-lauksaimnieku kopienu atståtås pēdas Inku impērijas laikå (15. un 16.gs), kå arī liecības no neatkarības cīņåm 19. un 20.gs. ARMĒNIJA Ahpatas un Sanainas klosteri (Monasteries of Haghpat and Sanahin) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Šie divi bizantiešu klosteri Tumanian reģionå uzplaukuma- Kjurikjan dinastijas valdīšanas ( gs.)- laikå bija nozīmīgi zinåšanu centri. Sanainå atradås slavena iluminatoru un kaligråfu skola. Abi klosteru kompleksi ir Armēnijas reliģiskajås arhitektūras uzplaukuma pieminekļi, kuru unikålais stils apvieno bizantiešu eklektiskås arhitektūras un kaukåziešu reģiona tradicionålås arhitektūras elementus. Ečmiadzinas katedråle un baznīcas, un Zvartnocas arheoloģiskå apkårtne (Cathedral and Churces of Echmiatsin and the Archaeological Site of Zvartnots) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III).

7 Ečmiadzinas katedråle un baznīcas, kå arī arheoloģiskås drupas Zvartnocå grafiski attēlo Armēnijas tipa baznīcu (centra kupols un krustveida zåle) evolūciju un attīstību. Šåda tipa baznīcas ietekmēja arhitektūras un måkslas attīstību reģionå. Gegardas klosteris un Azatas augšteces ieleja (Monastery of Geghard and the Upper Azat Valley) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Gegardas klosterī iekļauts liels skaits baznīcu un kapa vietu, no kuråm lielåkå daļa ir izcirstas klintī, apliecinot Armēnijas viduslaiku arhitektūras apogeju. Viduslaiku ēku kompleksu ieskauj pasakaina, klinšaina ainava Azatas ielejas såkumå. AUSTRĀLIJA Lielais Barjerrifs (Great Barrier Reef) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Lielais Barjerrifs ir ievērojams dabas dažådības un skaistuma paraugs Austrålijas ziemeļaustrumu piekrastē. Šeit atrodas pasaules lielåkå koraļļu rifu dažådība, kurå ietilpst 400 koraļļu veidi, 1500 zivju un 4000 mīkstmiešu veidi. Barjerrifs ir zinåtnisks pētniecības objekts, jo dažåm šeit dzīvojošåm sugåm, tostarp dugongam ( jūras govs ) un lielajam zaļajam bruņurupucim, draud izmiršana. Kakadu Nacionålais parks (Kakadu National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (VI), (VII), (IX), (X). Šis unikålais arheoloģiskais un etnoloģiskais rezervåts, kas atrodas Ziemeļu teritorijå, ir apdzīvots jau vairåk nekå gadu. Alu zīmējumi, grebumi klintīs un arheoloģiskås vietas apliecina šī reģiona iedzīvotåju iemaņu un dzīves veida pårmaiņas no mednieku-lauksaimnieku kopienåm līdz aborigēniem, kuri joprojåm šeit dzīvo. Tas ir unikåls ekosistēmu kompleksa paraugs, iekļaujot paisuma-bēguma sēkļus, applūstošos līdzenumus, zemienes un plakankalnes, kas ir måjoklis plašam lokam retu vai endēmisku sugu augiem un dzīvniekiem. Vilandras ezeru rajons (Willandra Lakes Region) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VIII).

8 Šajå reģionå atrodamas fosiliju atliekas ezeros un smiltīs, kas datējamas ar pleistocēna periodu, kå arī arheoloģiskas liecības par tūkstošus gadus senåm cilvēku apdzīvotåm vietåm. Tas ir unikåls vēstures avots pētījumiem par Austrålijas kontinenta cilvēces evolūciju. Šeit ir atrastas arī vairåkas labi saglabåjušås somaiņu fosilijas. Lorda Hava salu grupa (Lord Howe Island Group) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Ievērojams izolēto okeåna salu piemērs, kas radies vulkåniskås aktivitåtes rezultåtå vairåk nekå 2000 m zem jūras līmeņa. Šīs salas lepojas ar iespaidīgu topogråfiju, kå arī dod patvērumu daudzåm endēmiskåm sugåm, it īpaši putnu sugåm. Tasmånijas neskartå daba (Tasmanian Wilderness) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (VI), (VII), (VIII), (IX), (X). Tasmånijas reģiona parki un rezervåti ar ståvajåm aizåm klåj vairåk nekå 1 miljonu hektåru teritorijas, un tå ir viena no pēdējåm mēreno lietus mežu izplatības vietåm pasaulē. Atliekas, kas atrastas kaļķakmens alås, liecina par cilvēku apdzīvotību šajå reģionå vairåk nekå gadu garumå. Gondvanas lietus meži Austrålijå 1 (Gondwana Rainforests of Australia) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX), (X). Gondvanas lietus meži lielåkoties atrodas Lielajå nogåzē Austrålijas austrumu piekrastē un iekļauj vairåkas aizsargåjamås dabas teritorijas. Vulkånu kråteru apkårtnē atrodamajam ģeoloģiskajam materiålam un teritorijå esošajam lielajam skaitam reto un apdraudēto lietus mežu sugu ir starptautiska, zinåtniska vērtība. Uluru Kata Tjuta Nacionålais parks 2 (Uluru-Kata Tjuta National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (V), (VI), (VII), (VIII). Šis parks, agråk saukts par Uluru (Aiers klints Olgas kalns) Nacionålo parku, glabå iespaidīgus ģeoloģiskos veidojumus, kas dominē plašajå centrålås Austrålijas sarkanajå un smilšainajå līdzenumå. Uluru, iegrimis monolīts, un Kata

9 Tjuta (latv. daudz galvas ), klinšu veidojumi, kas atrodas uz rietumiem no Uluru, ir daļa no tradicionålås svētvietu sistēmas, kas raksturīga vienai no pasaulē vecåkajåm cilvēku sabiedrībåm. Tradicionålie Uluru Kata Tjuta iemītnieki ir anangu aborigēni. Kvīnslendas mitrie tropu meži (Wet Tropics of Queensland) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Šī platība, kas stiepjas gar Austrålijas ziemeļaustrumu piekrasti 450 km garumå, pårsvarå saståv no tropiskajiem lietus mežiem. Šis biotops dod patvērumu īpaši plašai un daudzveidīgai augu kopai, kå arī somaiņiem un dziedošajiem putniem, kå arī citåm retåm un apdraudētåm dzīvnieku un augu sugåm. Haizivs Līcis, Rietumaustrålija (Shark Bay, Western Australia) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Haizivs līci, kas atrodas tålåkajå Austrålijas kontinenta rietumu punktå, ar tåm piederošajåm salåm un zemi, raksturo trīs izcilas dabas vērtības: plašå jūras zåļu gultne, kas ir pati lielåkå (4800 km 2 ) un bagåtåkå pasaulē; dugongu ( jūras govju ) populåcija; un stromatolīts (aļģu kolonijas, kas veido cietus, kupolveida nogulumu slåņus un ir starp vecåkajåm dzīvības formåm uz zemes). Haizivs līcī mīt arī piecas no apdraudēto zīdītåju sugåm. Freizera sala (Fraser Island) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX). Freizera sala atrodas netålu no Austrålijas austrumu krasta. Tå ir lielåkå smilšu sala pasaulē 122 km dziļa. Sauszemes vidienē atrodas majeståtiskås smiltīs augošo lietus mežu paliekas un puse no visas pasaules saldūdens kåpu ezeriem. Staigåjošo kåpu, tropisko lietus mežu un ezeru savienojums šo vietu padara ļoti īpašu. Austrålijas zīdītåju fosiliju atradnes (Riversleita/Narakorte) (Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh/Naracoorte)) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX).

10 Riversleita un Narakorte atrodas Austrumaustrålijas ziemeļos un dienvidos, un tås ir iekļautas pasaules 10 labåko fosiliju atradņu sarakstå. Tås ir lielisks Austrålijas unikålås faunas evolūcijas galveno posmu piemērs. Hērda un Makdonalda salas (Heard and McDonald Islands) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX). Hērda sala un Makdonalda salas atrodas Dienvidu okeånå apmēram 1700 km no Antarktikas kontinenta un 4100 km uz dienvidrietumiem no Pērtas. Kå vienīgås vulkåniski aktīvås subantarktiskås salas tås atver logu uz zemes iekšieni, tådējådi nodrošinot iespēju novērot notiekošos ģeomorfoloģiskos procesus un ledåju virzošo spēku. Hērda un Makdonalda salu īpatnējås saglabåšanas vērtība viena no pasaules retajåm neskartajåm ekosistēmåm - slēpjas pilnīgå atšķirtībå no citiem augiem un dzīvniekiem, kå arī cilvēku ietekmes. Makvorija sala (Macquarie Island) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Makvorija (garums 34 km, platums 5 km) ir sala Dienvidu okeånå, kas atrodas 1500 km dienvidaustrumu virzienå no Tasmånijas un apmēram pusceļå starp Austråliju un Antarktikas kontinentu. Sala ir atklåta Makvorija zemūdens klints kore, kas pacēlusies līdz savai tagadējai pozīcijai vietå, kur Austrålijas tektoniskå plåtne satiek Kluså okeåna plåtni. Makvorijas sala ir vienīgå vieta pasaulē, kur akmeņi no zemes mantijas (6 km zem okeåna dibena) ir izcēlušies virs jūras līmeņa, tådēļ tås saglabåšana ir īpaši nozīmīga. Šeit iespējams ieraudzīt izcilus spilvenbazalta un citu efuzīvo iežu piemērus. Lielo Zilo kalnu apgabals (Greater Blue Mountains Area) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Lielo Zilo kalnu apgabalu veido 1.03 miljonus hektåru liela smilšakmens plakankalne, ståvas nogåzes un šauras aizas, kurås dominē mērenais eikaliptu mežs. Apgabalå atrodas astoņas aizsargåjamas dabas teritorijas, kur vērojama eikaliptu evolucionårå attīstība un sugu diversifikåcija, ko ietekmējusi nošķirtība Gondvanas periodå. Lielo Zilo kalnu apgabalå ir sastopama 91 eikaliptu suga. Apgabals ir ievērojams arī ar eikaliptu strukturålo un ekoloģisko dažådību, ko ietekmējusi tå plašå izplatība. Šeit vērojama Austrålijas bioloģiskå daudzveidībavaskulåro augu valsts bagåtības, kå arī ievērojams skaits reto un apdraudēto sugu, tai skaitå endēmiskås un evolūcijas relikta sugas, piemēram, Volemi priede, kas eksistējusi retås mikrovietås.

11 Purnululu Nacionålais parks (Purnululu National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Purnululu Nacionålais parks atrodas Rietumaustrålijas štatå un aizņem ha lielu platību. Tajå atrodas sīki izpētītås Devona perioda kvarca smilšakmeņa Bungle klintis, kas vairåk nekå 20 miljonu gadu laikå ir erodējušas un izveidojušas virkni bišu stropa formas torņus vai konusus, kuru smaili slīpo virsmu skaidri iezīmē regulårås tumši pelēko zilaļģu garozas horizontålås joslas. Šie izcilie karsta procesa konusi par savu eksistenci un unikalitåti var pateikties ģeoloģisko, bioloģisko, erozijas un klimatisko dabas fenomenu mijiedarbībai. Karaliskå izståžu zåle un Karltona dårzi (Royal Exhibition Building and Carlton Gardens) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Karaliskå izståžu zåle un tai apkårt esošie Karltona dårzi tika projektēti grandiozajåm un gada starptautiskajåm izstådēm Melburnå. Ēkas un dårza projektētåjs bija Džozefs Rīds (Joseph Reed). Ēka ir celta no ķieģeļiem un kokmateriåliem, tērauda un šīfera. Tajå ir apvienoti bizantiešu, romåņu, lombardiešu un itåļu renesanses stilu elementi. Šis īpašums ir tipisks starptautisko izståžu kustības piemērs, kas laikå no gadam organizēja vairåk nekå 50 izstådes Parīzē, Ņujorkå, Vīnē, Kalkutå, Kingstonå (Jamaika) un Santjago (Čīle). Tåm visåm bija kopīga ideja un mērķi veidot izstådes, kas atspoguļo cilvēces industriålo progresu viså pasaulē. Sidnejas Operas nams (Sydney Opera House) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (I). Sidnejas Operas nams, kas atklåts gadå, ir lielisks 20.gs. arhitektūras piemērs, kas apvieno dažådus radošuma un jauninåjumu elementus gan arhitektūras formås, gan dizainå. Lieliskå pilsētnieciskå ēka ieskauta jūras ainavå pašå pussalas galå uz Hårboras tilta fona, un tå ir nozīmīgs un ietekmīgs arhitektūras objekts. Sidnejas Operas namu veido trīs savstarpēji savienotas un velvētas gliemežvåku grupas, kas savkårt veido divu galveno uzståšanås zåļu un restoråna jumtu. Šīs gliemežvåku struktūras ir novietotas uz plaša paaugstinåjuma, kuru ietver terašu zonas, kas kalpo kå cilvēku pastaigu laukums. Kad gadå Sidnejas Operas nama projektu, kuru izstrådåja dåņu arhitekts Jorns Utzons (Jørn Utzon), atzina starptautiska žūrija, tas iezīmēja radikåli jaunu pieeju ēku konstrukciju izstrådē.

12 Austrålijas noziedznieku kolonijas (Australian Convict Sites) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Kolonijås ietilpts vienpadsmit soda izciešanas vietas, kas ir tikai neiels skaits no 18. un 19. gs. Britu impērijas izveidotajåm nometnēm uz Austrålijas zemes. Šīs vietas atrodas viså Austrålijå no Fremantles Rietumaustrålijå līdz Kingstonas un Artura ielejai Norfolkas salas austrumos; no Sidnejai apkårt esošajåm teritorijåm Jaundienvidvelsas ziemeļos līdz Tasmånijas dienvidos esošajåm vietåm. Apmēram 166 tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu vairåk nekå 89 gadus ilgå laika periodå no līdz gadam tika izsūtīti ar britu tiesas spriedumu uz Austrålijas noziedznieku kolonijåm. Ieslodzījuma vietu mērķis bija påraudzinåt ieslodzītos, liekot tiem strådåt un celt jaunas kolonijas. Saglabåjušås katorgu vietas liecina par Eiropas koloniålo pagåtni un koloniålås varas klåtbūtni Austrålijå. Ningalo piekraste (Ningaloo Coast) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Ningalo piekrastes ha lielais jūras un sauszemes īpašums, kas atrodas attålajå Austrålijas rietumu piekrastē, glabå vienu no pasaulē garåkajiem piekrastes rifiem. Uz sauszemes atrodas plaša karsta procesu sistēma, kå arī pazemes alu un ūdensteču tīkls. Ningalo piekrastē måjo ļoti daudz jūras iemītnieku sugu, starp tåm arī liels skaits jūras bruņurupuču, bet katru gadu šajå piekrastē pulcējas vaļhaizivis. Sauszemes daļå raksturīgas ūdenstilpnes ar nozīmīgu alu, cauruļvadu un gruntsūdeņu plūsmu tīklu, kur sastopama jūras un sauszemes bioloģisko daudzveidību, ko raksturo dažådas retas augu un dzīvnieku sugas. AUSTRIJA Zalcburgas vēsturiskais centrs (Historic Centre of the City of Salzburg) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Zalcburga ir spējusi saglabåt neparasti bagåto pilsētas materiålu, kas veidojies periodå no viduslaikiem līdz 19. gs., kad tå bija brīvpilsēta, kuru pårvaldīja princis-arhibīskaps. Tås liesmojošå gotika piesaistīja daudzus amatniekus un måksliniekus pirms pilsēta guva atpazīstamību ar itåļu arhitektu Vinsento Skamozi (Vincenzo Scamozzi) un Santīni Solari (Santini Solari) darbiem, pateicoties kam tapis Zalcburgas barokålais centrs. Šis Ziemeļeiropas un Dienvideiropas satikšanås punkts, iespējams, iededza Zalcburgas paša slavenåkå

13 dēla Volfganga Amadeja Mocarta ģenialitåti, un kopš tå laika viņa vårds vienmēr ir bijis saistīts ar šo pilsētu. Šēnbrunnas pils un dårzi (Palace and Gardens of Schönbrunn) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). No 18.gs. līdz gadam Šēnbrunna bija Håpsburgu imperatoru rezidence. Tås arhitekti bija Johans Bernhards Fišers fon Erlahs (Johann Bernhard Fischer von Erlach) un Nikolas Pakasi (Nicolaus Pacassi). Tajå ir daudz izcilu dekoratīvi lietišķås måkslas piemēru. Pils un tås dårzi, kas 1752.gadå bija pasaules pirmå zoodårza vieta, veido ievērojamu baroka ansambli un ir brīnišķīgs Gesamtkunstwerk piemērs. Halštate- Dahšteina / Zalckamergūtas kultūrainava (Hallstatt-Dachstein / Salzkammergut Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Cilvēku aktivitåte brīnišķīgajå Zalzburgas dabas ainavå datēta jau aizvēstures laikå,. Šeit esošås såls nogulsnes tika izmantotas jau apmēram otrajå gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Såls resursi nodrošinåja šīs vietas labklåjību līdz pat 20.gs. vidum, kas atspoguļojås lieliskajå Halštates pilsētas arhitektūrå. Zemeringas dzelzceļš (Semmering Railway) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Zemeringas dzelzceļš ir 41 km garš kalnu dzelzceļš, kas tika uzcelts laika periodå no līdz gadam. Tas ir viens no iespaidīgåkajiem civilås celtniecības varoņdarbiem šajå dzelzceļu būves pionieru fåzē. Augstå tuneļu, viaduktu un citu būvdarbu kvalitåte ir nodrošinåjis paståvīgu dzelzceļa līnijas izmantošanu līdz pat mūsdienåm. Tas šķērso iespaidīgas kalnu ainavas. Ceļmalå esošås ēkas, kas plånotas aktīvås atpūtas nolūkiem, tika uzceltas pēc dzelzceļa transporta ierīkošanas. Gråcas vēsturiskais centrs un Egenbergas pils (City of Graz Historic Centre and Schloss Eggenberg) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Gråcas vēsturiskais centrs un Egenbergas pils glabå liecību par Centråleiropas pilsētas kompleksu, kas ir dzīvå mantojuma paraugs un kuru ietekmējusi

14 gadsimtiem ilgå Håpsburgu klåtbūtne un kultūras un måkslas loma aristokråtu ģimenēs. Šī vieta ir harmonisks Centråleiropas un Viduseiropas arhitektūras un måkslas stilu sajukums no viduslaikiem līdz 18.gs. Tå sevī iemieso visaptverošu arhitektūras un dekoråciju ansambli, kas radies atšķirīgu kultūru mijiedarbības rezultåtå. Vahovas kultūrainava (Wachau Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Vahova ir Donavas ielejas posms starp Melkas un Kremzas pilsētåm. Skaistå ainava glabå neskartas arhitektūras, urbånås un agrårås vides bagåtībasklosterus, pilis, pilsētu plånojumu, vīnogulåjus. Fertē / Neizīdles ezera kultūrainava * (Fertö/Neusiedlersee Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Fertē/Neizīdles ezers jau astoņus gadu tūkstošus ir dažådu kultūru krustpunkts. Ezera ainavas ir cilvēku darbības un fiziskås vides evolucionårås simbiozes rezultåts. Ezeru aptverošo ciematu lauku arhitektūra un vairåkas 18. un 19. gs. pilis palielina šīs teritorijas ievērojamo kultūrvērtību. * kopā ar Ungāriju Vīnes vēsturiskais centrs (Historic Centre of Vienna) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). No såkotnējåm ķeltu un romiešu apmetnēm Vīne pårtapa viduslaiku un baroka pilsētå, kļūstot par Austroungårijas galvaspilsētu. Tå spēlēja būtisku lomu Eiropas mūzikas vēsturē no Vīnes klasicisma laikmeta līdz pat 20.gs. såkumam. Vīnes vēstures centrs ir bagåtīgs arhitektūras piemineklis, kas ietver baroka pilis un dårzus, kå arī 19.gs. beigu perioda Ringstrasse, kurå atrodas grandiozas celtnes, pieminekļi un parki. Aizvēsturiskie uz påļiem būvētie måjokļi Alpos* (Prehistoric Pile dwellings around the Alps) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V).

15 Šī teritorija, kas saståv no 111 atsevišķåm vietåm, iekļauj aizvēstures perioda uz påļiem būvēto måjokļu (vai kårts måju) apmetņu paliekas ezeru, upju un pårmitro zemju malås, kas būvētas Alpos un to apkårtnē laika posmå no gada līdz 500. gadam. Veiktie izrakumi sniedz ieskatu Eiropas Alpu aizvēsturē un kopienu dzīvesveidå vēlå akmens un bronzas laikmetå. 56 no šīm vietåm atrodas Šveicē. Šīs apmetnes ir unikåla labi saglabåjušos un arheoloģiski bagåtu vietu grupa, kas veido vienu no nozīmīgåkajiem resursiem pētījumiem par pirmajåm agrårajåm sabiedrībåm šajå reģionå. * kopā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Slovēniju un Šveici AZERBAIDŽĀNA Baku vecpilsēta ar Širvanšaha pili un Jaunavas torni (Walled City of Baku with the Shirvanshah`s Palace and Maiden Tower) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Baku vecpilsēta uzbūvēta vietå, kas apdzīvota jau kopš paleolīta, un tå atklåj liecības par zoroastriešu, sasaniešu, aråbu, persiešu, širvanu, osmaņu un krievu klåtbūtni kultūras attīstībå. Iekšējå pilsēta (Icheri Sheher) ir saglabåjusi lielu daļu no saviem 12.gs. aizsargmūriem. Divpadsmitå gadsimta Jaunavas tornis (Giz Galasy) ir uzbūvēts uz senåkas ēkas pamatiem, kas datējama ar gadsimtu pirms mūsu ēras, bet 15.gs. celtå Širvanšaha pils ir viena no Azerbaidžånas arhitektūras pērlēm. Gobustånas klinšu zīmējumu kultūrainava (Gobustan Rock Art Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Gobustånas klinšu zīmējumu kultūrainava iekļauj trīs klinšaino laukakmeņu plakankalnes teritorijas, kuras atrodas pustuksnesī Azerbaidžånas centrålajå daļå un ietver ievērojamu vairåk kå 6000 klinšu gravējumu lielu kopumu, kas liecina par klinšu zīmējumu gadu ilgo mūžu. Šeit atrodamas arī kådreiz apdzīvotu alu, apmetņu un apbedījumu pēdas, kas pieråda, ka šīs platības iedzīvotåji intensīvi izmantojuši teritoriju pēc pēdējå Ledus laikmeta mitrå perioda laikå no Paleolīta beigåm līdz Viduslaikiem. Šī vieta, kas aizņem 537 ha, ir daļa no lielå aizsargåtå Gobustånas rezervåta. BAHREINA Bahreinas forts - senå osta un Dilmunu civilizåcijas galvaspilsēta (Qal`at al Bahrain Ancient Harbour and Capital of Dilmun) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV).

16 Bahreinas forts ir tipisks uzkalns måkslīgs paugurs, kas radies kultūrslåņu nogulsnēšanås rezultåtå. 300 x 600 m lielais uzkalna noslåņojums apliecina paståvīgu cilvēku klåtbūtni no apmēram gada p.m.ē. līdz 16.gs. m.ē. Veikti izrakumi atklåja dažådu veidu ēkas: apdzīvojamås, publiskås, rūpniecības, reliģiskås un militårås ēkas. Tås pieråda šīs vietas tirdzniecības ostas nozīmīgumu gadsimtu gaitå. 12 m augstå paugura augšå atrodas iespaidīgs portugåļu forts, no kura šī vieta ieguva savu nosaukumu qal`a (forts). Šī vieta bija galvaspilsēta vienai no vissvarīgåkajåm senajåm civilizåcijåm šajå reģionå Dilmuniem. Tå glabå bagåtåkos vēstures avotus par Dilmunu civilizåciju, kuri vēsta par notikumiem, kas līdz šim bija zinåma tikai no šumeru rakstiem. BANGLADEŠA Bageråtas vēsturiskå mošeju pilsēta (Historic Mosque City of Bagerhat) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Šī senå pilsēta, agråk pazīstama arī kå Kalifatabada, atrodas Bageråtas piepilsētåvietå, kur satiekas Gangas un Bramaputras upes. To 15.gs. dibinåja turku ģenerålis Ulugs Khans Jahans (Ulugh Khan Jahan). Pilsētas infrastruktūra atklåj ievērojamu tehnisko meistarību un lielu skaitu mošeju un islåma pieminekļu, no kuriem daudzi celti no ķieģeļiem. Budisma klostera drupas Paharpurtå (Ruins of the Buddhist Vihara at Paharpurt) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (VI). Līdz ar Mahåjånas budisma såkumu Bengålå 7.gs. Somapura Mahavira jeb Lielais klosteris bija slavens intelektuålais centrs līdz pat 12.gs. Tå plånojums pilnībå piemērots reliģiskajai funkcijai. Klostera pilsēta simbolizē unikålus måkslas sasniegumus, un tå vienkåršås, harmoniskås līnijas un izgrebto rotåjumu pårpilnība ietekmējusi budisma arhitektūru līdz pat Kambodžai. Sundarbanas mežs (The Sundarbans) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Sundarbanas mangrovju mežs ir viens no lielåkajiem šåda veida mežiem pasaulē ( ha), un tas atrodas Gangas, Bramaputras un Megnas upju deltå Bengålijas līcī. Tas ir tuvu Indijas Pasaules mantojumå iekļauto Sundarbanas mežu vietas robežai, kas iezīmēta gadå. Šo vietu šķērso sarežģīts paisumabēguma ūdensceļu, purvåju un mazu, pret såli izturīgu mangrovju mežu saliņu

17 tīkls. Šī vieta ir pazīstama ar plašo dzīvnieku valsti, tai skaitå 260 putnu sugåm, Bengålijas tīģeri un citåm apdraudētåm sugåm, piemēram, estuåru krokodilu un Indijas pitonu. BARBADOSA Vēsturiskå Bridžtauna un tås garnizons (Historic Bridgetown and its Garrison) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Vēsturiskå Bridžtauna un tås garnizons ir izcils britu koloniålås arhitektūras piemērs, kas sevī ietver senu, labi saglabåjušos pilsētu, kura celta 17., 18. un 19.gs., kas ir liecība Lielbritånijas Atlantijas koloniålås impērijas izplatībai. Šajå teritorijå ietilpst arī tuvējais militårais garnizons, iekļaujot lielu skaitu vēsturisko ēku. Šī vieta ar savu līkumoto pilsētas izkårtojumu liecina par atšķirīgu koloniålå pilsētas plånojuma modeli, salīdzinot ar šajå reģionå esošajåm spåņu un holandiešu koloniålajåm pilsētåm, kuras tika būvētas pēc režģa plånojuma. BALTKRIEVIJA Belovežskaja pušča / Bjalovežas mežs * (Belovezhskaya Pushcha / Białowieża Forest) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Šī milzīgå mežu teritorija atrodas Baltijas jūras un Melnås jūras ūdensgūtves baseinå un saståv no mūžzaļajiem un platlapju kokiem. Tas ir patvērums nozīmīgai dzīvnieku valstij, tai skaitå tådiem retiem zīdītåjiem kå vilks, lūsis un ūdrs, kå arī kådiem 300 Eiropas bizoņiem, kuri no jauna ievesti šajå rezervåtå. * kopā ar Poliju Miras pils komplekss (Mir Castle Complex) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Pils celtniecības såkås gotiskajå stilå 15.gs. beigås. Vēlåk tå tika paplašinåta un restaurēta renesanses un baroka stilå. Pēc tam, kad tå bija pamesta gandrīz veselu gadsimtu un piedzīvoja stiprus postījumus Napoleona periodå, pili atjaunoja 19.gs. beigås, papildinot ar daudziem citiem elementiem un iekårtojot apkårt esošo parku. Pils tagadējå forma ir liecība dažådu arhitektūras stilu attīstībai un pēctecībai reģionå. Radzivili ģimenes arhitektūras, rezidences un kultūras komplekss Nesvižå

18 (Architectural, Residential and Cultural Complex of the Radziwill Family at Nesvizh) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Šis komplekss atrodas centrålajå Baltkrievijå. No Radzivili dinastijas, kas uzcēla šo kompleksu un rūpējås par to no 16.gs gadam, nåkušas nozīmīgas personības Eiropas vēsturē un kultūrå. Pateicoties viņu pūlēm, Nesvižas pilsētai bija liela ietekme zinåtnē, måkslå, amatniecībå un arhitektūrå. Komplekså ietilpst rezidences pils un Corpus Christi kustības mauzoleja baznīca un tås apkårtne. Pilij ir desmit iekšēji savienotas ēkas, kas izvietotas apkårt sešstūrformas pagalmam. Šī pils un baznīca kļuva par vērtīgu prototipu arhitektūras attīstībai viså Centråleiropå un Krievijå. Strūves ģeodēziskais loks* (Struve Geodetic Arc) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Strūves loks ir triangulåcijas mērīšanas ķēde, kas šķērso 10 valstis no Hammerfestas Norvēģijå līdz Melnajai jūrai vairåk nekå 2820 km garumå. Šie ir zemes mērīšanas punkti, kurus no gadam noteica astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (Friedrich Georg Wilhelm Struve) un kuri sniedza precīzus meridiåna segmenta mērījumus. Tas palīdzēja aprēķinåt planētas izmēru un formu, kå arī iezīmēja svarīgu soli zemes zinåtņu un topogråfiskås kartografēšanas attīstībå. Tas ir neparasts piemērs dažådu valstu pētnieku un monarhu sadarbībai zinåtnes labå. Oriģinålais loks saståvēja no 258 galvenajiem trīsstūriem un 265 galvenajiem staciju punktiem. Šajå sarakstå ir iekļauti 34 staciju punkti, kas atzīmēti dažådos veidos akmenī izurbts caurums, dzelzs krusts, piramidåls akmens kråvums vai uzbūvēts obelisks. * kopā ar Igauniju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Krieviju, Zviedriju, Ukrainu BEĻĢIJA Flåmu begināži (Flemish Béguinages) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Begini (Beguines) bija sievietes, kuras veltīja savu dzīvi Dievam, nenošķiroties no pasaules. 13. gs. viņas nodibinåja begināži (béguinages) - norobežotus mikrorajonus, kas tika plånoti tå, lai nodrošinåtu viņu garīgås un materiålås vajadzības. Flåmu begināži ir arhitektūras kompleksi, kuros ietilpst måjas, baznīcas, palīgēkas un parki un kuru pamatå ir pilsētas vai lauku plånojums, bet

19 tie ir būvēti tieši flåmu reģionam raksturīgajå kultūras stilå. Tas ir apburošs atgådinåjums par begini tradīciju, kas viduslaikos attīstījås Eiropas ziemeļrietumos. Lielais laukums Briselē (La Grand-Place, Brussels) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Lielais laukums Briselē ir ievērojami viendabīgs sabiedrisko un privåto ēku kopums, kas datēts jau 17.gs. beigås. Arhitektūra atspoguļo spilgtu šī perioda sociålås un kultūras dzīves līmeņa piemēru šajå svarīgajå politiskajå un komerciålajå centrå. Četri Centrålå kanåla celtņi un to apkårtne, Laluvjērå un Larulkså (Hainolta) (The Four Lifts on the Canal du Centre and their Environs, La Louvière and Le Roeulx (Hainault) ) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Četri hidrauliskie laivu celtņi ir augståkås kvalitåtes industriålie pieminekļi īsajå Centrålå kanåla vēsturē. Tie kopå ar pašu kanålu un tå saistītajåm struktūråm råda pabeigtu un labi saglabåjušås 19.gs. beigu industriålås ainavas piemēru. No visiem astoņiem 19. gs. beigås un 20.gs. såkumå būvētajiem laivu celtņiem šie četri Centrålå kanåla celtņi ir vienīgie celtņi pasaulē, kas joprojåm darbojas. Zvanu torņi Beļģijå un Francijå * 3 (Belfries of Belgium and France) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Divdesmit trīs zvanu torņi Ziemeļfrancijå un Gembluksas zvanu tornis Beļģijå tika apvienoti vienå grupå, papildinot 32 beļģu zvanu torņus, kurus gadå iekļåva Flandrijas un Valonijas zvanu torņu grupå. Tie ir celti laika posmå no 11. līdz 17. gs., un tie pårståv romiešu, gotikas, renesanses un baroka arhitektūras stilus. Tie ir ļoti nozīmīgs apliecinåjums laicīgås kultūras attīstībai. Kad Itålijas, Våcijas un Anglijas pilsētås cēla råtsnamus, Eiropas ziemeļrietumos uzsvars tika likts uz zvanu torņu būvēšanu. Salīdzinot ar galveno pils torni (senjoru simbols) un baznīcas zvanu torni (baznīcas simbols), šis zvanu tornis bija trešais tornis pilsētas ainavå un simbolizēja pilsētas domnieka varu. Gadsimtu gaitå kļuva par pilsētu ietekmes un bagåtības simboliem. * gan Beļģijā, gan Francijā Briges vēsturiskais centrs

20 (Historic Centre of Brugge) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Brige ir izcils viduslaiku apmetnes piemērs, kas ir saglabåjis vēstures liecības gadsimtu garumå. Tå ir unikåls gotiskås būvniecības paraugs un identitåtes nesēja. Brige, būdama viena no kultūras centriem Eiropå, attīstīja kultūras saiknes ar dažådåm vietåm viså pasaulē. Tå ir ļoti cieši saistīta ar Flåmu gleznošanas skolas attīstību. Arhitekta Viktora Ortå projektētås pilsētas ēkas (Major Town Houses of the Architect Victor Horta (Brussels) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Briseles četras galvenås pilsētas ēkas Tasela nams, Solveja nams, Van Ētvelda nams, Ortå måja un darbnīca - ir viens no ievērojamåkajiem 19.gs. beigu arhitektūras piemēriem, ko projektējis arhitekts Viktora Ortå, viens no jūgendstila aizsåcējiem. Stilistisko revolūciju, ko radījuši šie darbi, raksturo atvērtais plånojums, gaismas izkliedēšana un lieliskå izliekto rotåjumu līniju sapludinåšana ar ēkas uzbūvi. Spiennas neolīta laikmeta krama raktuves (Monsa) (Neolithic Flint Mines at Spiennes (Mons)) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III),(IV). Spiennas neolīta laikmeta krama raktuves, kas aizņem vairåk nekå 100 ha, ir lielåkais un vecåkais seno raktuvju kopums Eiropå. Tås ir ievērojamas arī tehnoloģisko risinåjumu dēļ, kas tika izmantoti resursu ieguvei, un savienojumu ar tå paša laika apmetnes vietu. Dievmåtes katedråle Turnē pilsētå (Notre-Dame Cathedral in Tournai) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Dievmåtes katedråle Turnē pilsētå tika uzcelta 12.gs. pirmajå pusē. Tå ir ievērojama romånikas laika būve, ko raksturo neparasta skulptūru pårpilnība kapiteļos un pieci proto-gotiski transepta torņi. Kora daļa, kas pårbūvēta 13.gs., ir gotiskås arhitektūras piemērs. Plantina - Moretus måjas un darbnīcas muzeja komplekss (Plantin-Moretus House-Workshops-Museum Complex)

21 Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Plantina Moretus muzejs ir iespiešanas rūpnīca un izdevniecība, kas datējama jau ar renesanses un baroka periodu. Tå atrodas Antverpenē, vienå no trīs pirmajåm vadošajåm Eiropas iespiešanas pilsētåm līdztekus Parīzei un Venēcijai, un tå tiek saistīta ar tipogråfijas tradīcijas aizsåkumu. Muzeja nosaukums saistīts ar 16.gs. otrås puses pazīstamåko iespiedēju-izdevēju Kristofelu Plantinu (Christoffel Plantijn) ( ). Šim piemineklim ir izcila arhitektoniskå vērtība. Tas glabå izsmeļošas liecības par dzīvi un darbu visbagåtåkajå iespiestuvē un izdevniecībå Eiropå 16.gs. otrajå pusē. Uzņēmuma ēkå, kas darbojås līdz gadam, ir saglabåjusies liela senå iespieddarbu aprīkojuma kolekcija, plaša bibliotēka, ļoti vērtīgi arhīvi un måkslas darbi, tai skaitå arī Rubensa glezna. Stokleta måja (Stoclet House) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II). Kad baņķieris un måkslas kolekcionårs Ādolfs Stoklets (Adolphe Stoclet) 1905.gadå uzdeva uzcelt šo måju vienam no vadošajiem Vīnes secesijas kustības arhitektiem Jozefam Hofmanim (Josef Hoffmann), viņš nenoteica nekådus estētiskos vai finansiålos projekta ierobežojumus. Måja un dårzs tika pabeigti gadå, un to askētiskå forma iezīmēja pagrieziena punktu jūgendstilå, vēstot par dekoratīvå stila un modernås kustības ienåkšanu arhitektūrå. Stokleta måja ir viena no pilnveidotåkajåm un viendabīgåkajåm Vīnes secesijas ēkåm, un tajå atrodas Kolomana Mozera (Koloman Moser) un Gustava Klimta (Gustav Klimt) darbi, kas iemieso tiekšanos pēc måkslas pilnības (Gesamtkunstwerk). Måja izstaro iekšēju un årēju viendabību, saglabåjot lielåko daļu savas såkotnējås armatūras un måjas iekårtas. BELIZA Belizas barjerrifa rezervåta sistēma (Belize Barrier Reef Reserve System) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Belizas piekrastes teritorija ir ievērojama dabas sistēma, kuras saståvå ir lielåkais barjerrifs ziemeļu puslodē, jūras piekrastes zonas ar koraļļu salåm, dažiem simtiem smilšu sēkļu, mangrovju mežiem, piekrastes lagūnåm un estuåriem. Šīs septiņas sistēmas vietas paråda evolucionåro rifu attīstības vēsturi un ir måjoklis daudzåm apdraudētåm sugåm, ieskaitot jūras bruņurupučus, lamantīnus un Amerikas jūras krokodilus. BENINA

22 Abomejas karaliskås pilis (Royal Palaces of Abomey) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Laika posmå no līdz gadam Abomejas karalistē viens pēc otra valdīja 12 karaļi. Visi karaļi savas pilis būvēja vienå un tajå pašå ar måla mūri apjoztajå teritorijå, saglabåjot iepriekšēo piļu pamatus un materiålus, izņemot karali Akabu, kam bija pašam savs atsevišķs pils nožogojums. Abomejas karaliskås pilis ir unikåls vēsturisks zudušo karaļvalstu piemērs. BOLĪVIJA Potosi pilsēta (City of Potosí) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). 16.gs. šī teritorija tika uzskatīta par lielåko industriålo kompleksu pasaulē. Hidraulisko dzirnavu kopa nodrošinåja sudraba iegūšanu. Šī teritorija saståv no Serro-Riko industriålå kompleksa, kur ūdens ieguvi nodrošina ar sarežģītu akveduktu un måkslīgo ezeru sistēmu; koloniålås pilsētas un valdības måjas (Casa de la Moneda); Sanlorenco baznīcas; vairåkåm patriciešu måjåm un barrios mitayos- platības, kurås dzīvoja strådnieki. Čikitos jezuītu misijas (Jesuit Missions of the Chiquitos) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Laika posmå no līdz gadam jezuīti uzcēla sešus redusjones (kristianizēto indiåņu apmetnes) ansambļus katoļu arhitektūras un vietējo tradīciju apvienojuma stilå, iedvesmojoties no 16.gs. filozofu ideålajåm pilsētåm. Šie seši ansambļi Sanfrancisko Havjēra, Konsepsjona, Santa Anna, Sanrafaels, Sanhosē, Sanmigels - uz kådreizējås Čikitos zemes ir dzīvås vēstures mantojums. Vēsturiskå pilsēta Sukre (Historic City of Sucre) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Pirmo Bolīvijas galvaspilsētu Sukri spåņi nodibinåja 16.gs. pirmajå pusē. Sukrē ir labi saglabåjušås reliģiskås ēkas, piemēram, Sanlazaro, Sanfrancisko un Santo

23 Domingo, kas attēlo vietējo arhitektūras tradīciju un Eiropas arhitektūras stilu sajaukumu. Samaipatas forts (Fuerte de Samaipata) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Samaipatas arheoloģiskå vieta iekļauj kalnu un tå daudzos grebumus, kas, domåjams, bijis vecås pilsētas ceremoniju centrs ( gs.), un teritorijas uz dienvidiem no kalna, kas veidoja administratīvo un apdzīvoto apgabalu. Milzīgå skulpturålå klints, kas atrodas årpus pilsētas un kuras skaistumam nekas nespēj līdzinåties ne Ziemeļamerikå, ne Dienvidamerikå, ir unikåla Latīņamerikas aizvēstures tradīciju un ticību liecība. Noela Kemfa Merkado Nacionålais parks (Noel Kempff Mercado National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Šis nacionålais parks ir viens no lielåkajiem ( ha) un neskartåkajiem parkiem Amazones baseinå. Tå augstuma amplitūda ir no 200 m līdz gandrīz 1000 m un tajå ir liela dzīvotņu tipu dažådība no savannåm un mežiem līdz pat mūžzaļajiem Amazones mežiem. Parks lepojas ar evolūcijas vēsturi, kuras aizsåkumi datējami pirms vairåk nekå miljards gadiem pirmskembrija periodå. Šajå parkå dzīvo vairåk nekå 600 putnu sugas, 4000 floras sugu un daudzas izmirstošu vai apdraudētu mugurkaulnieku sugu dzīvotspējīgas populåcijas. Tivanaku garīgais un politiskais Tivanaku kultūras centrs (Tiwanaku: Spiritual and Political Centre of the Tiwanaku Culture) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Tivanaku pilsēta bija galvaspilsēta varenajai Hispånijas impērijai, kas valdīja plašå Andu dienvidu teritorijå un sasniedza varas apogeju laika posmå no 500. Līdz 900. gadam mūsu ērå. Tås monumentålås drupas liecina par šīs civilizåcijas politisko nozīmi un kultūras unikalitåti. BOSNIJA un HERCEGOVINA Mostaras pilsētas Vecå tilta apkårtne (Old Bridge Area of the Old City of Mostar) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI).